
Kopš 1926. gada priekšpēdējā oktobra svētdiena ir īpašā veidā veltīta Baznīcas misionārajam darbam. Pāvesti katru gadu raksta vēstījumu šai dienai, kuras mērķis ir atgādināt mums, ka Baznīca pastāv, lai sludinātu (Pāvils VI, Evangelii Nuntiandi, 8).Šogad pāvests Francisks šim jautājumam aicina veltīt visu oktobra mēnesi. Izdzirdot vārdus misija vai misionārs mums nāk prātā cilvēks, kurš ir devies prom no mājām, lai tiktos ar cilvēkiem, kas Dieva Vārdu nekad nav dzirdējuši. Reizēm mēs to uztveram kā īpašu aicinājumu īpašiem cilvēkiem, kas neskar pārējos. Tomēr, kā jau pirms simts gadiem rakstīja pāvests Benedikts XV, "tas ir ļoti svarīgs uzdevums visai Baznīcai, nevis opcija". Tātad tas skar arī Tevi. Kristības brīdī katrs no mums tiek uzņemts Baznīcā kā zars, kas tiek uzpotēts uz koka (sal. Rom 11, 18), mēs kļūstam par viena organisma locekļiem (sal. 1kor 12, 27), par daļu no celtnes (Ef 2, 21), līdz ar to mēs kļūstam par daļu no Baznīcas. Baznīcas misionārais aicinājums kļūst par ma